Arhitektūras un telpas plānošanas risinājumi

Esošās 220 kV apakšstacijas ēkas rekonstrukcijas projekts paredz rekonstrukciju un tehnisko pārkārtojumu ar atbilstošu iekšējo pārbūvi. Ēkā ir 2 kāpņu telpas, no kurām ir izeja uz 3.stāvu un bēniņiem un nokļūšana uz jumta caur lūku. Projekts paredz šādus darba veidus: jumta rekonstrukcija - uz esošā plakanā jumta tiek montētas ar profilētu tērauda loksni pārklātas metāla kopnes pa monolītu jostu pa plānsienu profilu lokiem; eņģu ventilējamo fasāžu uzstādīšana ar papildu izolāciju uz esošajām sienām no ķieģeļiem; jaunu ar ģipškartona loksnēm pārklātu starpsienu uzstādīšana uz karkasa un pildīta ar minerālvilnu. Mitrās telpās tiek nodrošinātas mitrumizturīgas ģipškartona loksnes; logu atvērumu palielināšana, lai palielinātu dabisko apgaismojumu; esošo dzelzsbetona pārsedžu nomaiņa pret metāla pārsedzēm no velmēta metāla; logu bloku nomaiņa pret logu blokiem ar stikla pakešu logiem; paredzēta transformatoru telpu metāla vārtu rekonstrukcija; pirmā un otrā stāva tehnisko telpu logi klāti ar ķieģeļiem; ugunsbīstamo telpu durvis ir izgatavotas no tērauda ar ugunsizturības pakāpi 45 minūtes; ejas pagarinājums pa 9. asi - pārnesumkārba. Kontrolpunktā ietilpst: apsardzes telpa ar ieroču glabātuvi un vannas istaba. Piebūvē ir tehniskais pagrabs ar ieeju komunikāciju apkalpošanai. Pagrabstāvā pirmā un otrā stāva tehniskajās telpās ir saglabātas esošās grīdas konstrukcijas, trešā stāva administratīvajās telpās paredzēts linolejs, bet gaiteņos un sanitārajos mezglos - keramikas flīzes. Iekšējā apdare tiek nodrošināta atbilstoši telpu mērķim.

Konstruktīvi un telpas plānošanas risinājumi

Pabeigta apakšstacijas slēgtās daļas ēkas tehniskā apsekošana. Esošā administratīvā un inženiertehniskā ēka celta 70. gadsimta 80. - 20. gados ar nepabeigtu karkasu. Ārsienas mūrētas no sarkanā māla ķieģeļa M100 biezumā 510-640 mm, darba stāvoklis. Iekšējās sienas mūrētas no sarkanmāla un silikāta ķieģeļiem 380-510mm biezumā, darba stāvoklī. Pagraba sienas mūrētas no sarkanā māla ķieģeļa M100 biezumā 610-640 mm. Kolonnas ir izgatavotas no sarkaniem māla ķieģeļiem un ir labā darba stāvoklī. Starpbalsti dzelzsbetona sijām ir tērauda statīvi, kas izgatavoti no diviem sapārotiem kanāliem, darba stāvoklī. Virspagraba un starpstāvu grīdas ir izgatavotas no plātnēm atbilstoši sērijai II24-2, PK-01-111. Pamati dzelzsbetona, darba stāvoklī. Sienu, griestu un pamatu nestspēja ir pietiekama, lai izturētu projektētās slodzes, konstrukcijām nav nepieciešama armatūra. Projektēšanas dokumentācijā ir norādīts: esošās jumta izolācijas demontāža; ķieģeļu sienu plaisu savienošana un blīvēšana; jauna seguma ieklāšana no gofrētām loksnēm gar čaulām, ko atbalsta tērauda kopnes no slēgta profila kvadrātcaurulēm. Pēc rekonstrukcijas ēkas papildu nosēšanās nav gaidāma. Āra sadales iekārtu portālu pamati paredzēti ierakšanai līdz 3,0 m Pamati ir kolonnveida, saliekamais dzelzsbetons pēc sērijas 3.407-115. R=2,65 kg/cm2, vidējais spiediens zem pamatu pamatnes ir 0,82 kg/cm2. DGK un citu iekārtu uzstādīšanas pamati ir veidoti kā saliekamais un monolītais dzelzsbetons. Betons B15, W6, F100. Hidroizolācija – pārklājums. Portāla metāla konstrukcijas ir izgatavotas no C245 tērauda saskaņā ar sēriju 3.407.9-149.3. Kontrolpunkta ēka tika projektēta pēc šķērssienas konstrukcijas projekta. Ārsienas ir nesošās ķieģeļu sienas no kaļķa smilšu ķieģeļa M100 uz TsPR M25 ar biezumu 510 mm. Izolācija tiek veikta ar minerālvates plāksnēm ar ventilējamu fasādi. Pagraba ārsienas ir ķieģeļu, 510 mm biezas, izgatavotas no keramikas masīvķieģeļa M100 uz M25 CPR; iekšējais - 510 mm biezs. Grīdas ir izgatavotas no saliekamām dobu dzelzsbetona plātnēm ar biezumu 220 mm saskaņā ar GOST 9561-91. Pārsegums ir rievotas loksnes gar zariem, ko atbalsta tērauda kopnes, kas izgatavotas no slēgta profila kvadrātveida caurulēm. Kopņu atbalstīšana uz ārējām sienām un tērauda loksne, kas izgatavota no pāra kanāla Nr. 36 saskaņā ar GOST 8240-97, tērauda C245. Ēkas telpisko stingrību un stabilitāti nodrošina garenisko un šķērsenisko nesošo sienu, grīdas un seguma cieto disku savienojuma darbs. Grīdas diska stingrību nodrošina sienās enkurotas saliekamās dzelzsbetona plātnes, pārseguma diska stingrību nodrošina gofrētais loksnes. Nesošo konstrukciju aprēķins tika veikts analītiski. Kāpnes ir monolīta dzelzsbetona. Pamati ir 600 mm biezas monolītas dzelzsbetona plātnes formā. Betons B15, W6, F100. Vidējais spiediens uz pamatni ir 0,38 kg/cm2. Zem pamatnes ir paredzēts 100 mm bieza betona sagatavošana. Betona sagatavošanai smilšu pamatne tiek nodrošināta ar blīvēšanu pa slānim līdz Ku = 0,95. Savienojums ar esošo ēku tiek veikts ar 300 mm atstarpi. Relatīvais augstums 0.000 atbilst absolūtajam augstumam +4,500 m. Saskaņā ar ģeotehniskās uzmērīšanas ziņojumu Pamatu pamats ir dūņaini pelēkas ar ūdeni piesātinātas smiltis ar R=1,5 kg/cm2. Maksimālais gruntsūdens līmenis - dziļumā 0,4 ...0,6 m Gruntsūdeņi ir nedaudz agresīvi pret W4 betonu HCO3, pH un CO2 ziņā. Lai aizsargātu pazemes konstrukciju betonu, betona ūdensizturības pakāpe ir W6, betona virsma ir aizsargāta ar Penetron un tiek uzklāts viens līmējošās hidroizolācijas slānis. Paredzamais kontrolpunkta ēkas vidējais nosēdums ir 0,82 cm. Blakus esošās rekonstruētās ēkas paredzamais iesēdums nepārsniedz pieļaujamās vērtības. Projektā norādīta nepieciešamība organizēt kontrolpunktam blakus esošās ēkas novērojumus.

Inženiertehniskās iekārtas, inženiertehniskie atbalsta tīkli, inženiertehniskās darbības

220 kV apakšstacijas tehniskās pārbūves un rekonstrukcijas laikā tiek demontētas esošās apkures un ventilācijas sistēmas sakarā ar iekārtu neapmierinošo stāvokli. Lai aizstātu esošās, tika projektētas jaunas modernas apkures un ventilācijas sistēmas ar lielāku jaudu un produktivitāti. Dzesēšanas šķidrums apakšstacijas apkurei ir elektrība. Apkuri nodrošina elektriskās apkures ierīces ar termostatiem. Akumulatoru telpai tiek nodrošināta gaisa apkure, kas apvienota ar vispārējo ventilāciju, un ir nodrošināts rezerves padeves bloks. Transformatora kameras un reaktora telpu gaisa apmaiņa ir paredzēta liekā siltuma asimilācijai, lai nodrošinātu temperatūras starpību starp pieplūdes un izplūdes gaisu 15˚C (un attiecīgi 20˚C). Katras transformatora kameras ventilācijai tika paredzēti trīs pieplūdes un izplūdes aksiālie ventilatori. Reaktoru telpām ir paredzētas atsevišķas padeves (tiešās plūsmas ar āra gaisa uzsildīšanu līdz +5˚C) un izplūdes agregāti. Ventilatori atrodas atsevišķās ventilācijas kamerās. Līdzstrāvas sadales skapim, papildu sadales skapim, vadības panelim un automatizācijai tika projektēta pieplūdes un izplūdes ventilācija ar pieplūdes gaisa rekuperāciju. Akumulatoru telpā ir neatkarīga pieplūdes un izplūdes ventilācija. Izplūdi veic ar sprādziendrošu ventilatoru, kas savienots ar tehnoloģisko aprīkojumu, un deflektoru no telpas augšējās zonas. Dūmu izvadīšana pēc ugunsgrēka no gāzes ugunsdzēšanas zonām tiek veikta ar vispārējo apmaiņas ventilāciju transformatoru kamerās un caur ventilācijas šahtām ar jumta ventilatoriem no iekštelpu sadales telpām. Dūmu noņemšanai ugunsgrēka sākuma stadijā tika projektēta pretdūmu nosūces ventilācija no koridora, kas tiek veikta caur dūmu vārstiem, kas atrodas ventilācijas šahtās zem griestiem. Lai siltajā periodā asimilētu lieko siltumu, 3.stāva telpās tiek nodrošināta kondicionēšana ar split tipa kondicionieriem. Strāvas padeve 220 kV apakšstacijas papildu jaudas uztvērējiem paredzētajam mērķim tiek nodrošināta no maiņstrāvas un līdzstrāvas sistēmām. 0,4 kV maiņstrāvas uztvērēju paredzamā jauda ir 229,7 kVA, visi jaudas uztvērēji pēc uzticamības pieder pie pirmās kategorijas un normālā režīmā saņem strāvu no viena no diviem galvenajiem transformatoriem 220/10/0,4 kV tīkla. -avārijas režīms - no viena un tā paša savstarpēji neatkarīga galvenā transformatora tīkla, kas atrodas citos ugunsdzēsības nodalījumos. Normālā režīmā vispārīgie apakšstaciju jaudas uztvērēji tiek sadalīti starp diviem TSN, kas savienoti pēc netiešās rezerves shēmas, pēcavārijas režīmā visa slodze tiek savienota ar vienu no TSN ar jaudu 400 kVA. Līdzstrāvas uztvērēji ir savienoti arī ar diviem sadales paneļiem, izmantojot netiešo rezerves shēmu, un tiek nodrošināti ar savstarpēju rezerves ierīci pēcavārijas režīmā, kā arī barošanu no akumulatoriem atbilstošo jaudas uztvērēju standarta darbības laikam. Ūdensvads projektēts atbilstoši spēkā esošajam līgumam no Ø500 mm sabiedriskā ūdensvada ar pieslēguma vietu gar ielu pa divām Ø100 mm pievadiem ar atdalīšanas vārsta uzstādīšanu Ø500 mm tīklā. Garantētais spiediens tīklā ir 28 m.w.s., nepieciešamais spiediens uz KHPV un ugunsdzēsības ūdensapgādes apvienotajām ūdensapgādes sistēmām ir 26 m.w.s. nepieciešamo spiedienu nodrošina komunālā sistēma.  Paredzamais sadzīves un rūpniecisko notekūdeņu apjoms ir 0,128 m3/diennaktī, paredzamais lietus ūdens noteces caurplūdums no objekta paliek nemainīgs. Nepieciešamais siltuma patēriņš tiek nodrošināts no elektroenerģijas avotiem - TSN transformatoriem, pie sprieguma 0,4 kV. Sakaru, informācijas pārraides un signalizācijas sistēmas ir izstrādātas atbilstoši standartiem (informācijas apjomu izvēles vadlīnijām) un nodrošina informācijas apmaiņu starp apakšstaciju sistēmām, ņemot vērā esošos optiskās šķiedras sakaru kanālus pa 220 kV gaisvadu līniju. Rekonstruēto galveno apakšstaciju konstrukciju apjoms ietver: atvērta sadales iekārta 220 kV; ēka ar 220/10/10 kV transformatoru un 10 kV sadales iekārtu iekštelpu uzstādīšanu; informācijas pārraides iekārtas. Tehnoloģiskie risinājumi paredz apakšstacijas izkārtojumu, kurā visas slēgtās apakšstacijas iekārtas, aizsardzības un vadības sistēmas, izņemot sadales iekārtu ar augstāku spriegumu 220 kV, atrodas vienā ēkā. Ēkas norobežojošās konstrukcijas nodrošina visa veida drošību – elektrisko, uguns, vides, sociālo un citu. Slēgtā elektroiekārtu, transformatoru un citu iekārtu uzstādīšana ēkas iekšienē lokalizē transformatoru radīto magnetostriktīvo un ventilatora troksni, kā arī iespējamu eļļas noplūdi. Elektromagnētiskais starojums pie 220 un 10 kV spriegumiem nepārsniedz standartus gan ēkas ārpusē, gan iekšpusē. Apakšstacijas galvenā shēma 220 kV pusē ir standarta Nr. 220-7 “četrstūris”. Katrs pieslēgums tiek nodrošināts caur divām aizsardzības komutācijas ierīcēm, sekciju džemperis 10 kV pusē ar diviem slēdžiem, kas palielina uzticamību un ļauj katru transformatoru uzskatīt par neatkarīgu barošanas avotu, nodrošinot pirmās kategorijas elektroenerģijas patērētājus uzticamības ziņā. 10 kV sadales sekciju skaits ir 8. Starp 10 kV transformatoru spailēm un 10 kV sadales sekcijām ir iekļauti strāvu ierobežojoši reaktori, lai saglabātu esošo TKZ vērtību esošajā 10 kV tīklā. Katram transformatoram ir divi pazemināta sprieguma tinumi 10 kV. Apakšstacijas darbība tiek nodrošināta bez pastāvīgas apkopes personāla klātbūtnes. Elektropārvades līnijas, kas savieno projektēto apakšstaciju ar esošo 220 kV tīklu, ir gaisvadu, saglabāti esošie gala balsti, kopējais 220 kV gaisvadu līniju skaits ir divas. Vadības, aizsardzības un signalizācijas sistēmas ir izgatavotas uz mikroprocesoru elektroniskās bāzes digitālā formātā, galvenie elementi tiek dublēti. Apakšstacijas vadību nodrošina automatizētas procesu vadības sistēmas ar pilnu automatizāciju no vadības centriem un automatizētām darbstacijām apakšstacijas vadības telpā.